Sākums > Fizioterapija bērniem

Fizioterapija bērniem

Kas ir fizioterapija un kas ir fizioterapeits?

Fizioterapija palīdz attīstīt un uzlabot cilvēka kustību prasmes, spēju kustēties. Fizioterapeiti pediatrijā strādā pie tādām vispārējām kustību iemaņām kā velšanās, sēdēšana, rāpošana, stāvēšana un staigāšana, kā arī uzlabo kustību plastiskumu, muskulatūras spēku un izturību.
Fizioterapeits ir speciālists, kurš izvērtē bērna motoro attīstību un iedziļinās bērna kustību attīstībā.

Mana specializācija.

Specializējos darbā ar bērniem, kuriem ir kustību attīstības traucējumi, kā arī pie neiroloģiskām, traumatoloģiskām, reimatoloģiskām saslimšanām.
Ārstniecību veicu rūpīgi, maigi un profesionāli.

Ar bērniem strādāju, izmantojot vingrojumus, kuri:

• Attīsta kustības (staigāšanas) prasmes.
• Uzlabo ķermeņa stabilitāti.
• Attīsta kustības (rāpošanas) prasmes.
• Attīsta kustības (līšanas) prasmes.
• Palielina muskulatūras spēku, uzlabo ķermeņa izjūtu telpā un ķermeņa izpratni.

Zīdaiņiem ar sķību kaklu, kakla muskulatūras asimetriju un galvas formas izmaiņām palīdzu, izmantoju pasīvas, stiepjošas tehnikas un pozicionēšanas principus.

Apmācu vecākus pareiziem ikdienas aprūpes paņēmieniem ar bērnu, kā piemēram, bērna pozicionēšanā dažādos ķermeņa stāvokļos, ievērojot pareizu ķermeņa novietojumu, autosēdeklīša izmantošanu, utt.
Sekmēju bērnam fizioloģiski patstāvīgu vertikalizāciju, pielietojot vingrojumus, lai veicinātu spēju stāvēt, kā arī lai attīstītu iemaņas, kuras nepieciešamas, lai staigātu.
Vecākiem sagatavoju fizioterapijas programmu un sniedzu rekomendācijas, kuras var pielietot patstāvīgi, mājas apstākļos. Fizioterapijas plāns tiek veidots individuāli katram klientam. Fizioterapijas programma ir pielāgota, ņemot vērā katra nepieciešamās prasmes un svarīgākās vajadzības.

Kā es pielietoju fizioterapiju?

Fizioterapijas risinājumi ir vērsti uz ģimeni un izvēloties risinājumus, raugos plaši uz problēmu.
Izvērtējot bērna kustību attīstību, vienmēr uzdodu jautājumus:

• Kas tieši no fizioterapijas metodēm un principiem noderēs konkrētā bērna attīstības sekmēšanā?
• Kas būtu labākais un svarīgākais, ko ģimene ikdienā varētu pielietot un izmantot no manis sniegtajām rekomendācijām?

Lietderīgākai fizioterapijai tiek izvirzīti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un tiek sagatavots konkrēts fizioterapijas plāns.
Lai gan ne vienmēr ir jādomā tikai un vienīgi par klasiskajiem fizioterapijas mērķiem un iespējām. Bērna attīstība jāvērtē kopumā, jāņem vērā arī psihoemocionālo attīstību, jādomā par dažādām terapijas variācijām un metodēm, kas palīdzēs bērnam un viņa ģimenei. Tā ir integrēta / kompleksa pieeja (fizioterapijas plāns tiek veidots, ņemot vērā bērna individuālās īpatnības un ģimenes apstākļus).

Aizkavēta kustību attīstība, piemēram, vēla staigāšana vai rāpošana, var rasties vairāku iemeslu dēļ.
Tā var būt vienkārša aizkavēšanās vai arī smagāks neiroloģisks stāvoklis, piemēram, bērnu cerebrālā trieka vai hipotonija (pazemināts audu un orgānu spriegums/tonuss).

Gadījumā, ja Jūsu bērnam nav neiroloģiski traucējumi, tomēr bērnam raksturīga novēlota attīstība, vai arī Jums ir šaubas par bērna attīstību:

• es veikšu pilnu situācijas novērtēšanu,
• izveidošu rīcības (ārstēšanas) plānu,
• sniegšu padomus, kā uzraudzīt un veicināt Jūsu bērna psihomotoro attīstību.

Izvērtējot konkrēto situāciju, ņemu vērā bērna vājās un stiprās puses, lai izveidotu efektīvu ārstēšanas un ilgtermiņa rehabilitācijas plānu. Šis plāns palīdzēs Jūsu bērnam sasniegt savu potenciālu, jautras, patīkamas un izglītojošas rehabilitācijas procesā.

Ir svarīgi, lai bērns rehabilitāciju uztvertu kā jautru spēli, nevis kā "darbu" (pienākumu). Ja bērns procesu uztvers kā spēli (kā kaut ko patīkamu), tad bērns visu apgūs ātrāk un būs uzmanīgāks un ieinteresētāks rehabilitācijas procesa laikā.

Fizioterapijas mērķi un uzdevumi.

• Mazināt sāpes, uzlabot asinsriti, audu vielmaiņu.
• Novērst un mazināt locītavu stīvumu.
• Aizkavēt locītavu deformācijas.
• Novērst, aizkavēt locītavu kustīguma ierobežojumu.
• Koriģēt stāju, gaitu.
• Pareizas gaitas apmācība.
• Mazināt muskulatūras nevienmērīgu attīstību, nevienmērīgu tonusu.
• Uzlabot kustību apjomu un spēku locītavās.
• Novērst kompensatorās - aizvietojošās pozas.

Kam un kādos gadījumos var palīdzēt fizioterapija?

Fizioterapijas nodarbības var palīdzēt bērniem kuriem ir grūtības ar kādām noteiktām fiziskām prasmēm, piemēram, šādos gadījumos:

• Kustību funkcijas aizkavēta attīstība.
• Autisma spektra traucējumi.
• Bērnu cerebrālās trieka.
• Kustību attīstības un koordinācijas traucējumi.
• Dauna sindroms.
• Spina bifida (muguras smadzeņu nepareiza izveidošanās, kas radusies grūtniecības laikā).
• Iegūtas vai iedzimtas smadzeņu traumas
• Muskulatūras hipotonija (samazināts muskuļu tonuss, spriegums, pretestība kustībai).
• Muskulatūras distrofija (muskuļu vājums un deģenerācija) vai citas neiromuskulāras saslimšanas.
• Šķībs kakls.
• Ģenētiskas saslimšanas.
• Svara problēmas.

Fizioterapijas izmantošana kopā ar citām terapijām.

Fizioterapiju bieži lieto kopā ar citām terapijām rehabilitācijā, piemēram:

• ergoterapiju - attīstot bērna prasmes kustībās izmantot rokas (daudzveidīgas funkcijas rokās) un
• mikrologopēdiju - mīmikas muskulatūras aktivizējošas nodarbības, sākotnēji sekmējot bērna izdotās skaņas, vēlāk runas, valodas uzlabošana.

Piemēram, pirmsskolas vecuma bērniem ar:

• stājas problēmām, tai skaitā, asimetrisku stāju, kas ir pirmā pazīme vājiem muguras muskuļiem,
• muskulatūras disbalansu (nevienmērīgu attīstību),

Fizioterapijas nodarbības ar vispārattīstošiem vingrojumiem var palīdzēt uzlabot:

• muskulatūras tonusu un spēku,
• līdzsvaru,
• koordināciju,
• kustību elastību, izturību fiziskas slodzes gadījumā.

Kāda ir vecāku loma fizioterapijas nodarbībās?

Vecākiem un bērna aprūpētājiem jābūt iesaistītiem un klātesošiem fizioterapijas nodarbībās un rehabilitācijas procesā, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu. Tas ir ļoti svarīgi skatīties uz savu bērnu, redzēt viņu kustības un spēt ar vārdiem aprakstīt tās. Vecākiem ir tiesības uzdot jautājumus, izstāstīt par saviem novērojumiem par bērna kustībām mājas apstākļos, aprakstīt jaunas kustību prasmes vai jebkuras izmaiņas kustību attīstībā.

Atsevišķas fizioterapijas programmas ietver arī tādas ārstēšanas metodes, kuras vecāki un aprūpētāji var īstenot mājās.
Šādos gadījumos es rūpīgi apmācu vecākus /aprūpētājus, kādas darbības ir jāveic. Kā, piemēram, ņemot vērā bērna vecumu un kustību (motorikas) attīstības pakāpi, iesaku:

• Vides iekārtojumu bērnam uz grīdas.
• Rotaļlietu izvēli.
• Dinamiskus vingrojumus lielajām muskuļu grupām.
• Vispārattīstošos vingrojumus pirmsskolas vecuma bērniem.
• Spēka, lokanības, koordinācijas, līdzsvara vingrojumus.
• Tveršanas variācijām - vingrojumus sīkajai motorikai.
• Jušanu sekmējošus vingrojumus, stimulus.
• Pozas korekciju.
• Bērna nēsāšanas un turēšanas paņēmienus, sekmējot ķermeņa simetriju.

Kā arī iesaku dažādus uzdevumus un spēles, ko vecāki var piedāvāt savam bērnam fizioterapijas procesa starplaikos vai mājas apstākļos.
Bērnam jājūt vecāku mīlestība un atbalsts, kā arī bērnam ir jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi, lai veicinātu rehabilitācijas progresu.

Kādi ir bērna neiromotorikas attīstības posmi? Attīstības soļi, kuri bērnam ir jāsasniedz.

Bērna pirmajos dzīves gados neiromotorikas attīstība ar nelielām izmaiņām norisinās noteiktā kārtībā.
Zīdaiņa parastie attīstības posmi ir šādi:

• 3 mēnešu vecumā:
  • Paceļ galvu, guļot uz vēdera.
  • Atver un aizver plaukstas.
  • Pieskaras ar rokām mutei.
  • Satver priekšmetus, kurus var aizsniegt ar rokām.
  • Pēta savas rokas.
• Starp 4. un 7. mēnesi:
  • Velšanās no muguras uz vēdera caur abiem sāniem.
  • Cenšanās aktīvi apsēsties. "Rūķa" pozas demonstrēšana.
  • Sēdēšana ar abu roku atbalstu virzienā uz priekšu. Šīs pozas noturēšana pie diagnostikas.
• Starp 8. un 12. mēnesi:
  • Bez palīdzības apsēžas.
  • Rāpo. Lien.
  • Izmanto savas rokas aizsargreakcijās uz priekšu un uz sāniem.
  • Pieturoties, pieceļas stāvus pozā.
  • Maina ķermeņa pozas.
  • Staigā sāniski vai virzienā uz priekšu ar palīdzību.

Protams, šie attīstības posmi var atšķirties par dažiem mēnešiem, jāņem vērā katra bērna individuālās spējas. Vai mazulis parāda novēlotas attīstības pazīmes vai nē, vienmēr ir svarīgi sekmēt jaunas prasmes, piemēram, uz neatkarīgu rotaļāšanos - ar izglītojošiem priekšmetiem vai rotaļlietām, veicinot satvērienus un sīkās motorikas attīstību. Dažos gadījumos rekomendē masāžu, lai virzītu bērnu uz drošu, patstāvīgu kustību (motorikas) attīstību.