Sākums > Publikācijas > Muskuļu sāpes novērš zīdaiņa vecumā

Muskuļu sāpes novērš zīdaiņa vecumā

Muskuļu sāpes novērš zīdaiņa vecumā.

Saldus jaunajiem vecākiem kopš jūlija pieejamas bērnu fizioterapeites SANITAS POLKAS pakalpojumi.

Viņa šajā nozarē sāka strādāt vairāk nekā pirms 20 gadiem, būdama studente. Ieguvusi maģistra grādu savā specialitātē un uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Veselības mājā Olīva Rīgā. Sākot ar 2021. gada jūliju, sertificēta fizioterapeite Sanita Polka konsultēs un pieņems zīdaiņus un bērnus pilsētā Saldū, Saldus Medicīnas Centrā. Turpmāk plāno pieņemšanas divreiz mēnesī.

Muskuļu sāpes novērš zīdaiņa vecumā
"Muskuļu sāpes novērš zīdaiņa vecumā" laikraksts "Saldus Zeme" 2021. gada 2. jūlijs.

Ar ko atšķiras bērnu fizioterapija no pieaugušo?

“Vispirms jau ar komunikāciju, jo pieaugušais izstāsta, kas viņam kaiš, daudz ko var secināt no stājas, gaitas. Lai palīdzētu mazulim, ir jāpārzina zīdaiņa motorā attīstība kopš brīža, kad viņš ierodas pasaulē saliektā pozā un mazpamazām sāk apgūt kustības. Šis laiks ir ļoti svarīgs, jo, pareizi virzot mazuļa prasmes, izvēloties viņa pozas, nodrošinot kustību daudzveidību, var panākt stabilu motoro attīstību, un bērns izaug ar labu stāju, gaitu, līdzsvara, koordinācijas izjūtu.”

Vai tas nozīmē, ka galvenā jūsu uzmanība vērsta uz vecākiem?

“Lielā mērā — jā. Problēmas mazuļa fiziskajā attīstībā nereti pamana ģimenes ārsti, un arī vecāki mēdz ievērot ko tādu, kas rada bažas, lai gan mazulim nav diagnožu, kuru dēļ bērnu fizioterapeita aprūpe ir pilnīgi nepieciešama. Piemēram? Divu mēnešu vecumā mazulim būtu pozā uz vēderiņa jāsāk celt uz augšu galviņu. Ja to nedara vai iznāk ļoti kusli, vai nepagriež galvu, lai atbrīvotu elpceļus — tas ir pamats konsultācijai ar speciālistu. Vai — ja trīs mēnešos bērniņš neatver dūrītes, nav stiepšanās kustību plecos, neiztaisno elkonīšus. Tas viss var ietekmēt ķermeni, kad viņam būs laiks velties.

Taču fizioterapeita padoms noder jau agrāk, piemēram, lai uzzinātu par pareizu zīdaiņa aprūpi — kā viņu paņemt, kā nēsāt, kā nomierināt, kā likt uz atraudziņas gaidīšanu, jo pozas var atšķirties, ja mazulis barību atvemj vai atgrūž. Kā pozicionēt, lai vēlāk veidotos laba kustību izjūta. Kā izmantot pakavveida spilvenu — jo zīdainis pats nespēj izlemt, kādā pozā gulēt, to dara vecāki. Visbiežāk viņi ļoti vēlas rīkoties tā, kā mazulim būtu vislabāk, bet pietrūkst zināšanu, tad noder fizioterapeits.”

Palīdzība vajadzīga arī pašiem vecākiem, lai no mazuļa cilāšanas un aijāšanas nesāp mugura.

“Protams, bērna aprūpe sagādā lielu fizisku slodzi. Manuprāt, viņi daudz ko var no manis mācīties konsultāciju laikā, skatoties, kā es darbojos ar mazo pacientu. Kā viņu paceļu — ieliecoties ceļos, nevis saliecot muguru —, cik augsts ir pārtinamais galdiņš. Parasti šādos brīžos viņi jautā, un raisās noderīga, praktiska saruna.

Pirms trim gadiem izveidoju savu mājaslapu www.fsp.lv, kurā interesenti var izlasīt ieteikumus vecākiem, mazuļa attīstības raksturojumu un rast citas vajadzīgas zināšanas.”

Jums ir ilga darba pieredze — vai esat ievērojusi kādas tendences mazuļu attīstībā? Vai bērniem ir tādas pašas problēmas, kā pirms 20 gadiem?

“Ļoti nozīmīgi, lai bērns pietiekami ilgu laiku pavadītu uz grīdas un pildītu iespējami daudzveidīgas kustības — sēdētu dažādās pozās, līstu, rāpotu, pirms ieņem vertikālu pozu. Par to daudz rakstīts un stāstīts — jo vairāk bērns rāpo un kustas horizontālā pozīcijā, jo labāk viņam nostiprinās mugurkauls, kura veselība ir ļoti būtiska visu mūžu.

Vērtējot ļoti skrupulozi, varētu minēt tendenci šim svarīgajam attīstības posmam samazināties; daļēji tas izskaidrojams ar bērnu pašu tiekšanos slieties stāvus, bet sava loma ir arī staigulīšiem, lecamšūpolēm, kurus izmanto priekšlaicīgi vai par biežu. Rezultāts ir ķermeņa sasprindzinājums, kas ierobežo mazuļa kustību amplitūdu, staigājot viņš biežāk klūp.”

Zināms, ka jaunāko klašu skolēniem satraucoši bieži konstatē stājas, mugurkaula nepilnības.

“Mani pacienti pārsvarā ir apmēram līdz trīs gadu vecumam, šajā periodā veidojas stāja, iešanas paradumi. Jāpievērš uzmanība, ja bērns negrib ieņemt pozīciju uz pilnas pēdas, slejas uz pirkstgaliem, liek pēdiņas uz iekšu vai āru. Ar īstajiem vingrinājumiem to var viegli labot. Tāpat jāpavēro, vai neveidojas X veida kāju izliekums, vai, gluži otrādi, — O veida; tas gan ne vienmēr liecina par problēmu, taču der par to pārliecināties, lai neveidotos mugurkaula deformācijas, kuras, cilvēkam augot, izraisa elpošanas problēmas, rada sāpes un citas nebūšanas.”