Sākums > Publikācijas > Kad jāsāk rāpot

Par mazuļu rāpošanu

Kad jāsāk rāpot
"Kad jāsāk rāpot" žurnāls "Mans Mazais" 2009. gada augusts.

Kāpēc rāpošana ir svarīga?

Rāpošana palīdz un sagatavo bērnu vertikālam stāvoklim, būtiski tiek nostiprināta muguras muskulatūra. Mugurkauls atrodas paralēli pamatnei, tādējādi ar vismazāko slodzes ietekmi, bērns virzās uz priekšu. Rāpojot attīstās arī citi plecu un roku muskuļi, uzlabojas mazuļa kustību koordinācija un paaugstinās intelekts. Rāpojot, mazulim ir vairāk jādomā, jāizzina apkārtne, jāpieņem lēmumi (piemēram, uz kuri pusi rāpot).

Rāpošanas rezultātā mazulis arī attīsta sīko motoriku, mazās muskuļu grupas, jo mazulis var aizrāpot pie dažādiem priekšmetiem, aptaustīt šos priekšmetus, paņemt rokās, izpētīt. Turklāt, rāpojot, mazulis masē savas plaukstas. Plaukstas saskaras ar dažāda rakstura segumu, piemēram, ar paklāja, grīdas, segas virsmu un notiek jušanas attīstoši pieskārieni.

Rāpošana ir labs līdzeklis pret paaugstinātu muskulatūras tonusu (sasprindzinātiem muskuļiem). Tiek panākta ķermeņa atbrīvošanās un pārvietošanās.

Mazulis rāpošanas procesā izjūt un gūst pieredzi par diagonālām kustībām, gluži tāpat, kā tas notiek staigājot (piemēram, labā plecu locītava virzās uz pretējā iegurņa pusi).

Rāpošana sniedz bērnam stabilitāti šai pozā, rāpošanas procesā bērns mācās kustību pārejas, piemēram, no četrrāpus pozas ieņemt sānsēdi un otrādi.

Tāpat nozīmīga ir pakāpeniska virzīšanās - soli pa solim - uz augstāku pozu – stāvus pozu, bērns no rāpus pozas apgūst ceļa stāju, vēlāk caur daļēju ceļa stāju ar vienas kājas ceļgala balstu pieceļas vertikāli.

Jāpiebilst, ka rāpus pozā bērnam atbrīvojas apakšžoklis, vieglāk iespējama dažādu skaņu izdošana, artikulēšana, kas nepieciešama valodas apguvei nākotnē.

Kad bērnam jāsāk rāpot?

Zīdainis parasti sāk rāpot 8 – 9 – 10 dzīves mēnesī. Tomēr galvenais jautājums par rāpošanas attīstību nav vecums, kad bērns uzsāk rāpot, bet gan - kādas kustības un pozas prot bērns krietnu laiku pirms rāpošanas vecuma. Rāpošanas prasmes bērns apgūst pakāpeniski, bērna kustību prasmes būtu jāizvērtē daudz agrāk nekā rāpošanas vecumā. Nespēja rāpot nerodas vienā dienā. Aizdomīgas iezīmes, novēlotas kustības vai to trūkumus var pamanīt daudz ātrāk.

Ieteikums – katram mazulim būtu rekomendējama fizioterapeita konsultācija 2,5 - 3 dzīves mēnesī, atzinums par kustību attīstību, to izvērtējums. Vecāku atbildība, iniciatīva ikdienas darbībās ar bērnu var sekmēt mazuļa kustību attīstību, veicināt jaunas un daudzveidīgas kustību un pozu prasmes. Vecāku loma ir būtiska, tāpat bērna vides iekārtojums uz grīdas atbilstoši vecumam, noteikta seguma izmantošana patstāvīgas rotaļāšanās prasmju attīstībā. Svarīgi ir sekot un uzraudzīt bērna attīstību, savlaicīgi pamanīt nianses kustību prasmēs, pēc iespējas ātrāk pilnveidot, palielināt un dažādot mazuļa spējas. Dažkārt bērniem ar aizkavētu kustību attīstību, nepieciešama regulāra un jauna kustību parauga veicināšana, ievirzīšana, ierādīšana fizioterapeita vadībā.

Ir dažādi iemesli bērna rāpošanas laika iztrūkumam, kā piemēram, ģenētiskas slimības, vielmaiņas slimības, zems muskulatūras tonuss, iedzimtības faktors, iepriekš pārciestās slimības, gūžas loc. mežģījumi u.c.

Bērni, kuriem ir zems muskulatūras tonuss (sasprindzinājums), rāpošanu uzsāk vēlāk, ap 1 gada vecumu. Mazuļi, ar augstu muskulatūras tonusu (sasprindzinājumu) rāpot sāk pat 6 – 7 dzīves mēnesī. Abos gadījumos bērnam nepieciešams atbalsts un palīdzība.

Paaugstināts muskulatūras sasprindzinājums rada nepieciešamību ātrāk celties kājās, jo pie augsta muskulatūras tonusa ir salīdzinoši grūti kustēties un veidot kustību pārejas, piemēram, velties, rotēt ap asi, līst, rāpot, sēdēt. Par to, ka mazulis uzsāk rāpot jau 6 -7 dzīves mēnesī nebūtu jāpriecājas. Galvenais un būtiskākais, lai bērna kustības ir dažādas, ar daudzveidīgām variācijām, kas nākotnē nodrošina labu, stabilu, koordinatīvu rāpošanu. Pēc kustību attīstības likumiem, bērnam jāapgūst kustību un rotaļāšanās prasmes zemās pozās, sākumā tā ir poza uz muguras, kad mazulim abas rokas ir brīvas.

Kustības pirms mazulis sāk rāpot.

Pirms rāpošanas svarīga ir prasme līst uz priekšu, kad ķermeņa augšdaļa un kājas piedalās diagonālās kustībās un sagatavo bērnu rāpošanai. Līšanas gadījumā bērna rumpis pieskaras pamatam, veido platu atbalsta laukumu pret grīdu. Bērnam jāspēj pārvietoties, ar rokām un plecu daļu organizēt ķermeņa svaru uz priekšu. Lai bērns līstu, svarīgs ir muskulatūras spēks rokās, plecu daļā, stabilitāte rumpī. Mazuļiem, kuriem ieilgusi līšanas poza, iespējams, ir vāja korsete – muguras atliecējmuskulatūra un vēdera prese.

Pirms rāpošanas uzsākšanas bērnam nozīmīga ir sānsēde ar apakšdelma balsti, kas liecina par labām līdzsvara prasmēm. Tāpat izvērtējamas ir aizsargreakcijas uz sāniem ar plaukstas balsti, kas mazulim nodrošina sēdēšanas iemaņas. Rāpošana un sēdēšana notiek vienā vecumā.

Kāda ir pareiza rāpošana? Četrrāpus poza.

Ja bērns ieņem četrrāpus pozu, mugurkaulam jābūt paralēli pamatam, nedrīkst veidoties ieliekums.
Jāvēro, kāda ir bērna augšstilba attiecība pret rumpi, tai jābūt 90 grādu leņķī.
Ceļu locītavas nedrīkst atrasties pārāk platā atbalsta bāzē, izvērsumā.
Pēdām jābūt brīvām, neitrālā pozīcijā, respektīvi, pirkstgals nedrīkst atrasties uz iekšu vai uz ārpusi vērsts.
Augšdelmam ar rumpja augšdaļu jāveido 90 grādu leņķi, elkoņiem jābūt iztaisnotiem, plaukstām – brīvām, pirksti nedrīkst būt saliekti, tiem jābūt iztaisnotiem. Plaukstām jāatrodas neitrālā stāvoklī. Ja bērns tās pārmērīgi cenšas izvērst uz sāniem, iespējams, ar šo novietojumu vēlas panākt stabilitāti plecu daļā.

Par efektīvāko rāpošanas veidu tiek uzskatīta tā saucamā krusteniskā rāpošana. Šādi rāpojot viena mazuļa rociņa un pretējā kājiņa vienlaicīgi tiek paceltas, virzās uz priekšu un vienlaicīgi tiek noliktas uz grīdas. Šādi mazulis var noturēt līdzsvaru.

Kā veicināt rāpošanu?

Jāievēro vienkārši noteikumi: